Lauri savulaik bija mājvieta aktīvai luterāņu kopienai vairākās latviešu un igauņu paaudzēs, kuri uz šo apkaimi bija pārcēlušies un tur dzīvoja no 1860. gadiem līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Šeit tika izveidotas ģimenes un svinēti dzīves notikumi. Baznīca ieņēma neatņemamu lomu visu šo svarīgo ierakstu fiksēšanā un drošā glabāšanā. Tagad šie ieraksti glabājas Igaunijas valsts arhīva pārziņā. Vairums ierakstu tika digitalizēti, un nu tiem var piekļūt ikviens reģistrēts lietotājs.

Arhīva piekļuves reģistrācijas veidlapa ir atrodama šeit: Igaunijas Nacionālais arhīvs
Pēc reģistrācijas un autorizācijas jūs saņemsiet piekļuvi visām tiešsaistē pieejamajām arhīva daļām.

Ieraksti no Lauru luterāņu draudzes ir organizēti četrās nodaļās:

1.   Dzimšanas, laulību un miršanas reģistrs - 1869-1926

2.   Dzimšanas reģistrs - 1892-1919

3.   Ģimeņu ieraksti - 1881-1900

4.   Miršanas reģistrs - 1892-1918

Ieraksti lielākoties ir veikti pirmsreformas krievu valodā. Tiesa gan, par dažiem gadiem lasāmi ieraksti ne vien krievu, bet arī vācu un latviešu valodā.

Lūk, fragments no Lauru ģimeņu reģistra. Katrai mājsaimniecībai ir savs numurs un saraksts ar katras ģimenes locekļiem. Piemēram, ir zināms, ka ierakstā Nr. 17 fiksēta Jāņa Vennera ģimene, kurš bija kalējs un uz Lauriem 1860. gados pārcēlās no Smiltenes. Jāņa otrais dēls, kuru arī sauca Jānis, bija latviešu strēlnieku virsnieks un gāja bojā Pirmajā pasaules karā – Rīgas aizstāvēšanas kaujās 1916. gadā. Jānis Venners ir apbedīts Rīgas Brāļu kapos.